Vārdu paņemšana? Jā, tā varētu būt, ja vārdu paņemšanu mēs mēģinātu salīdzināt ar vārdu uzticības iegūšanu. Bet vai maz tā var paņemt vārdu? Ja arī šāds vārdu savienojums vārdu paņemšana dzirdēts un lietots, tad nu ļoti reti. Lai būtu vēl skaidrāk un uzskatāmāk, varbūt vārdu paņemšanu salīdzināt, piemēram, ar to, kā var uz brīdi paņemt un pabužināt kaķi, protams, ja zvēriņš ir tam noskaņots. Vai mazu bērnu, kuru arī var iecelt klēpī, pamīļot un pēc brīža atkal palaist lejā?
Īsie sirsnības brīži ir tikai saistīgas cilpiņas, saistīgi āķīši, ar ko tiek tālāk stiprināts un veidots lielais un nebeidzamais tuvības lauks ar dzīvām radībām, ar tuvām būtnēm. Cilvēks to var un arī spēj. Bet kā tuvības lauks starp vārdu un cilvēku veidojas nepārredzamajā un neparedzamajā valodas pasaulē? Arī tur ir nepieciešami kādi īpaši mezgliņi, ar ko nostiprināt paņemtos vārdus, kādas īpašas actiņas, caur kurām es varu un spēju vērt tuvības pavedienus starp sevi un paņemto vārdu.
|